4
min read
A- A+
read
img
img
img
img
img

ES diskusijā runāja par ES klimata un enerģētikas politikas tēmām; datu apmaiņu un monitoringu; potenciālajiem dekarbonizācijas scenārijiem 2050. gadam, izaicinājumiem neitrālu oglekļa emisiju panākšanai un daudzlīmeņu pārvaldību.

Apstiprinot enerģētikas stratēģiju līdz  2050. gadam, ES apņēmās samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju par 80–95 %, salīdzinot ar deviņdesmito gadu līmeni. C-track 50 projekta mērķis ir palīdzēt vietējām un reģionālajām iestādēm noteikt savas ilgtermiņa politikas prioritātes un atbalstīt iestādes dažādos ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānošanas posmos. To panāk, veicinot daudzlīmeņu sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm un palīdzot izstrādāt finansējuma priekšlikumus vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Tiklīdz beidzās projekta 4. sanāksme Atēnās un Pilsētas mēru pakta C-track 50 Grieķijas informācijas diena, sasauca ES apaļā galda diskusiju, dodot iespēju dalībvalstu iestādēm un ekspertiem no vienpadsmit C-Track 50 valstīm apmainīties ar veiksmīgu rīcības plānu izstrādāšanas pieredzi. Diskusijā, kuras mērķis bija starporganizāciju dialoga veicināšana, apsprieda ES klimata un enerģētikas politiku, datu apmaiņu un monitoringu, potenciālos dekarbonizācijas scenārijus 2050. gadam, izaicinājumus neitrālu oglekļa emisiju panākšanai un daudzlīmeņu pārvaldību.

Rīcības plānošana un izaicinājumi

Apaļā galda diskusiju uzsāka vairākas valstis, stāstot par saviem rīcības plāniem un izaicinājumiem to īstenošanā.

Debates uzsāka H. Klukinioti [Charikleia Kloukinioti] no Grieķijas Vides un enerģētikas ministrijas. Viņa stāstīja par Grieķiju 2050. gada kontekstā, norādot, ka galīgais mērķis ir klimatneitralitāte. A. Papandopulu [Alexandra Papadopoulou], Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes pārstāve un projekta C-Track 50 koordinatore, pauda bažas par vietējās sabiedrības spēju iesaistīties klimata mērķu sasniegšanā, jo Ministrijas veiktie pasākumi daudzlīmeņu pārvaldības veicināšanai ir ļoti vispārīgi un tāpēc grūti īstenojami.

M. Rodrigesa [Marga Rodriguez], Spānijas Enerģētikas pārvaldības aģentūru asociācijas vadītāju uzaicināja Spānijas Astūrijas reģionālā aģentūra (FAEN). Viņa pastāstīja par Spānijas rīcības plānu enerģētikas un klimata jomā, kam pamatā ir atjaunojamo enerģijas avotu (AER) plaša integrācija transportā un elektrības nozarē un kurā izvirzītie mērķi (39,5 %) ir vērienīgāki nekā ES. Tomēr K. Rotballers [Cartsen Rothballer], ICLEI Europe projektu vadītājs, šos vērienīgos mērķus apšaubīja, minot ogļu problēmu atjaunojamo enerģijas avotu integrācijā vairākās Eiropas valstīs.

Akmeņogļu problēma

Pārstāvji no Spānijas, Rumānijas, Vācijas, Grieķijas, Polijas un Ungārijas atzina, ka ar ogļu izmantošanu un ieguvi saistītās problēmas visur ir vienādas un neļauj izvirzīt lielākus mērķus.

Ungārijas Inovāciju un tehnoloģiju ministrijas Ilgtspējīgas kohēzijas politikas nodaļas vadītāja H. Enikū Čatū [Henrietta Enikő Csató] pauda, ka valstij ar šādu fosilā kurināmā enerģētikas bāzi būs grūti sasniegt ES noteikto mērķi (10 %). Arī Velkopolskas reģiona Inovāciju biroja Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta nodaļas vadītāja A. Novaka [Alicja Nowak] runāja par to, kā ogļu ekonomikas ietekme uz darbavietām, reģiona ekonomiku un citiem dzīves aspektiem var sarežģīt pāreju uz AER.

Atbildot viņai, Vācijas Starptautiskās sadarbības biedrības (GIZ) projektu vadītājs U. Laumanss [Ulrihs Laumanns] runāja par to, kā Vācijā notikusi diskusija par ogļu ieguves samazināšanu un kā šo procesu varētu pārnest arī uz citām valstīm.

Daudzlīmeņu sadarbība nav viegls uzdevums

Pēc tam diskusijā aplūkoja nākamo svarīgo jautājumu, ar ko saskaras daudzas valstis, īstenojot savus rīcības plānus, proti, horizontālo sadarbību starp ministrijām un vertikālo sadarbību starp dažādiem valdības līmeņiem. EPTA rīkotājdirektors Dž. Iliopulus [George Iliopoulos] minēja, ka sadarbība starp Grieķijas valsts varas īstenotāju līmeņiem parasti notiek projektu ietvaros, kas neatbilst ilgtermiņa plānošanas interesēm.

Kā pastāstīja Rumānijas Enerģētikas regulatora energoefektivitātes eksperte I. Nicolau [Irina Nicolau], situācija Rumānijā ir sarežģīta, jo katrai ministrijai ir sava kompetence; līdzīga situācija, kā skaidroja V. Segons [Velimir Segon] no Horvātijas ziemeļrietumu reģionālās enerģijas aģentūras REGEA, ir Horvātijā, papildus norādot uz grūtībām, ko rada daudzu novadu individuālo enerģētikas plānu integrēšana.

Vēl tika minēta datu vākšana un datu apmaiņa valstī un starp tām, un A. Stavrakaki [Adriana Stavrakaki] (EPTA) informēja par sadarbību ar enerģijas piegādātājiem, lai iegūtu specifiskus datus, nevis izmantotu valstu centrālās datubāzes. Kā minēja Patriks Biārs, Overņas-Ronas-Alpu reģionālā enerģētikas aģentūras (AURA-EE) ES projektu vadītājs, AURA-EE arī izlēma šādi rīkoties, lai iegūtie dati būtu precīzāki. Vairāki apaļā galda dalībnieki arī uzsvēra datu precizitātes, pieejamības un izplatīšanas nozīmi; minēja arī valodas barjeru starp politiķiem un ekspertiem, kas kavē rīcības plānu īstenošanu.

Noslēguma jautājumi

Noslēgumā apaļā galda dalībniekiem uzdeva vairākus jautājumus, uz kuriem katrs atbildēja atsevišķi.

Runājot par visefektīvākajiem stimuliem ilgtspējīgu enerģijas pasākumu veicināšanai un finansēšanai, Grieķija minēja privāto ēku rekonstrukcijas programmu “Energotaupība mājās”, kas ļauj privātīpašniekiem pieteikties un saņemt aizdevumus ar zemu procentu likmi un stimulē tirgu. Latvija arī skaidroja savas sekmīgās investīcijas privātajā sektorā—kaut arī tehnoloģiju izmaksas palielinās, notiek tirgus stimulēšana.

Visbeidzot, apspriedes dalībnieki pievērsās reģionālo enerģētikas aģentūru lomai saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šajā jautājumā vairums valstu bija vienisprātis, ka enerģētikas aģentūru uzdevums ir konsultēt valsts varas īstenotājus un iedzīvotājus un atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Secinājumi

  • Daudzas Eiropas valstis, īstenojot enerģijas plānus, saskaras ar līdzīgām problēmām. Tāpēc tādas programmas kā C-Track 50 ir īpaši svarīgas šo jautājumu risināšanai ES un arī katrā dalībvalstī, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļa neitralitāti.
  • Daudzlīmeņu sadarbība ir viens no vislielākajiem Eiropas valstu izaicinājumiem, cenšoties pielāgoties klimata pārmaiņām, taču tas ir arī visefektīvākais veids, kā panākt ilgtermiņa risinājumus.
  • Paļaušanās uz akmeņoglēm rada lielas bažas daudzām valstīm, lemjot par pāreju uz AER. Bažas rada ne vien ogļu procentuālā daļa enerģijas ražošanā, bet arī sociālā un ekonomiskā ietekme.
  • Investīcijas privātajā sektorā dažām valstīm šķiet labs risinājums ilgtspējīgas enerģijas tirgus stimulēšanai, lai sasniegtu mērķus.
  • Lielākā daļa valstu ir vienisprātis, ka reģionālajām enerģētikas aģentūrām jāveltī savas zināšanas un kompetence vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstam, tām pielāgojoties klimata pārmaiņām.